Mitruma atdalīšanas veidi

Mitruma atdalīšana ir process, kura laikā tiek samazināts mitruma daudzums gaisā. Atdalīt mitrumu no gaisa iespējams vairākos veidos:

žāvēšana ar ventilāciju un sildīšanu
kondensācijas mitruma atdalīšana
adsorbcijas mitruma atdalīšana

Žāvēšana ar ventilāciju un sildīšanu

Metode ir saistīta ar gaisa temperatūras paaugstināšanu telpā un intensīvu ventilēšanu. Metodes efektivitāte ir atkarīga no ārējiem apstākļiem, kas var pat padarīt šīs metodes pielietošanu neiespējamu. Jo zemāka ir ārā temperatūra un jo augstāka ir telpas, kurā tiek veikta mitruma atdalīšana, temperatūra, jo efektīvāka ir šī metode. Tāpēc vislabākos rezultātus iespējams sasniegt ziemā, sliktākus – pavasarī un rudenī, bet vasarā – vissliktākos vai rezultāta var nebūt vispār.

Mitru sienu žāvēšanas gadījumā temperatūra telpā nedrīkst pārsniegt 35 °C. Augstākas temperatūras gadījumā var paaugstināties sienā esošā ūdens tvaika spiediens, kā rezultātā siena var saplaisāt un tikt sabojāta. Ja mitru sienu žāvēšanai tiek izmantota šī metode un šī procesa laikā netiek nodrošināta atbilstoša ventilācija (gaisa apmaiņa), tvaiku absorbē sienu un griestu sausākās daļas. Jāatzīmē arī, ka, gaisa sildīšanai izmantojot gāzes sildītājus, tiek panākts pretējs efekts vēlamajam. Tas notiek tādēļ, ka propāna-butāna sadedzināšanas laikā rodas oglekļa dioksīds un tvaiks. Rezultātā palielinās ne vien gaisa temperatūra, bet arī gaisa mitruma līmenis.

Šīs metodes izmantošana ir dārgs process. Tas skaidrojams ar to, ka metodei ir zema efektivitāte (mitruma atdalīšana aizņem ilgu laiku) un ka vislabākie rezultāti tiek sasniegti pie lielākas temperatūru atšķirības (nepieciešams liels siltumražīgums).

Žāvēšana ar ventilāciju un sildīšanu:
1 - gaiss tiek izvadīts no telpas; 2 - gaiss tiek iesūkts no ārpuses; 3 - sūcējventilators; 4 - sildelements; 5 - silts gaiss


Kondensācijas mitruma atdalīšana

Izmantojot šo metodi, mitrums no gaisa tiek atdalīts, atdzesējot gaisu līdz temperatūrai, kas zemāka par rasas punktu – šādā veidā tiek panākta mitruma kondensēšanās. Šīs metodes īstenošanai tiek izmantoti kondensācijas gaisa mitruma atdalītāji. To galvenie elementi ir sūcējventilators, kompresors, siltummaiņi (kondensators un iztvaikotājs) un izplešanās elements. Sūcējventilators virza mitrā gaisa plūsmu cauri siltummaiņiem. Iztvaikotāja temperatūra ir zemāka par rasas punktu, kā rezultātā notiek tvaika, kas atrodas iztvaikotājā, kondensēšanās. Kondensāta ūdens tiek savākts īpašā mitruma atdalītāja tvertnē vai izvadīts notekūdeņu sistēmā vai ārpus ierīces. Pēc apstrādes iztvaikotājā atdzesētais un sausais gaiss plūst cauri kondensatoram, kur tas tiek sasildīts. Šis process ļauj vēl vairāk samazināt relatīvo gaisa mitruma līmeni. Sausais gaiss no kondensatora nonāk atpakaļ telpā, no kuras tas bija nācis.

No mitruma atdalītāja izplūstošais gaiss ir par 3-8 °C siltāks nekā gaiss, kas tajā ieplūst. Iepriekšminētais temperatūras paaugstinājums var izraisīt ātrāku mitruma iztvaikošanu, piemēram, no mitrām sienām, tādējādi veicinot mitruma atdalīšanos, un šis process nerada sienas bojājumu risku, kā tas bija žāvēšanas ar ventilāciju un sildīšanu gadījumā. Gaisa mitruma līmeni iespējams efektīvi samazināt, palielinot ierīču darbības laiku slēgtās telpās.

Kondensācijas mitruma atdalītāju efektivitāte ir atkarīga no darba apstākļiem (temperatūras un mitruma līmeņa) un ierīces veida (jaudas, ražotāja). Tie sasniedz maksimālo jaudu pie augstākām temperatūras un relatīvā mitruma līmeņa vērtībām. Tādējādi, samazinoties ūdens daudzumam gaisā, samazinās arī ierīces efektivitāte. Šo ierīču specifiskā darbība padara neiespējamu to izmantošanu gadījumos, kad gaisa temperatūra ir zemāka par 0-5 °C (atkarībā no modeļa).

Kondensācijas mitruma atdalīšana noteikti ir daudz efektīvāka un ekonomiskāka par žāvēšanu, izmantojot ventilāciju un sildīšanu, galvenokārt tāpēc, ka tiek samazināta gaisa apmaiņa telpā.

Kondensācijas mitruma atdalīšana:
1 - mitrais gaiss; 2 - filtrs; 3 - iztvaikotājs; 4 - pilienu savākšanas paliktnis; 5 - kondensāta tvertne;
6 - sauss un atdzesēts gaiss; 7 - kondensators; 8 - sūcējventilators; 9 - sauss un sasildīts gaiss


Adsorbcijas mitruma atdalīšana

Izmantojot šo metodi, mitrums no gaisa tiek atdalīts ar higroskopisku materiālu palīdzību, kas to absorbē. Šīs metodes īstenošanai tiek izmantoti galvenokārt adsorbcijas mitruma atdalītāji, kuru galvenie elementi ir rotors kopā ar piedziņas elementu, sūcējventilatori, gaisa sildītājs, filtrs, korpuss un piederumi.

Rotors visbiežāk ir izgatavots no atbilstoši profilētām alumīnija loksnēm (kas veido ass kapilārus), kuru virsma ir pārklāta ar higroskopisku vielu. Šāda konstrukcija nozīmīgi palielina mitrumu adsorbējošas virsmas laukumu. Rotora darbību nodrošina elektrodzinējs parasti ar siksnas pārvada palīdzību. Ierīce ir sadalīta mitruma atdalīšanas un reģenerācijas sektorā, kā rezultātā sausais gaiss veidojas aiz rotora. Rotoram griežoties, mitrais higroskopiskais materiāls nonāk reģenerācijas sektorā, kur caur rotoru plūst siltais gaiss, likvidējot mitrumu, kas pēc tam tiek izvadīts ārā.

Rotora papildpriekšrocības ir lielā izturība, iespēja to mazgāt, paštīrošās īpašības un spēja novērst baktēriju veidošanos. Nozīmīga šīs mitruma atdalīšanas metodes priekšrocība ir iespēja atdalīt mitrumu, neatdzesējot gaisu, kā arī gaisa mitruma atdalīšanas iespēja temperatūrā, kas nepārsniedz 0 °C. Tā kā šai metodei ir daudzas priekšrocības, tā tiek plaši izmantota rūpniecībā, piemēram, farmaceitiskās ķīmijas un pārtikas rūpniecībā, un gaisa kondicionēšanas sistēmās.

Adsorbcijas mitruma atdalīšana:
1 - filtrs; 2 - mitrais gaiss; 3 - rotors; 4 - sausais gaiss; 5 - sūcējventilators; 6 - reģenerējošais gaiss;
7 - sildelements; 8 - karsts reģenerējošais gaiss; 9 - mitrs reģenerējošais gaiss